Solveiga SiliņaPiektdien, 8.augustā, plkst. 17:00, Ventspils Amatu mājā izstāžu zālē psihoterapete maģistre Solveiga Siliņa atklās savu personāldarbu izstādi "Refleksijas fotogrāfijās un zīdā".
Refleksija ir domāšanas izziņas spēja, kas palīdz dziļāk apzināt un izprast to, kas rada emocionālu atbalsi, lai izpaustu par to savu atgriezenisko saiti. Refleksiju var izpaust valodas formā ar vārdiem vai jebkurā citā formā ar zīmēm, žestiem, tēliem, simboliem vai kā citādi.
Izstāde "Refleksija fotogrāfijās un zīdā" ir amatierdarbi, kuri ir tapuši brīvajā laikā. Šīs fotogrāfijas, lakati un šalles pēc būtības ir vizuālas refleksijas par attiecībām un sastapšanos ar sevi un pasauli laikā un telpā.
Savām refleksijām visbiežāk izmantoju zīdu un papīru, jo šie materiāli tāpat kā fotogrāfijas, psiholoģiski saglabā emocijas, kuras atdzīvojas brīdī, kad tos apskata vai tiem pieskaras. Fotografēšanas procesā, koncentrējoties uz objektu, nodibinās emocionāla piesaiste, kas rada sastapšanās izjūtu. Es atgriežos atkārtoti pie sev tuvām vietām un tēmām, kad tām ir pieskārušies vislielākie mākslinieki - daba, gaisma un laiks.
Psiholoģiski refleksija rada trauksmi, jo tās rezultāts var būt atbilde, kas sagrauj priekšstatus, vai jauns jautājums, kas rada vēl lielāku apjukumu un mulsumu, mudinot meklēt jaunas atbildes. Ja kāda no manām refleksijām izraisa jums emocionālu atbalsi, tad sastapšanās ir notikusi. Sirsnīgi pateicos Līgai Reiterei un viņas ģimenes tuviniekiem Ingai, Grētai un Pēterim par praktisko atbalstu izstādes iekārtošanā.

Esmu dzimusi un augusi Kuldīgā piecdesmitajos gados, kad mašīnas un televizori bija liels retums. Manu estētisko pieredzi bērnībā veidoja tuvinieki, daba un mazpilsētas vide. Tolaik dzīvoju Kalna ielā 14, simtgadīgā baznīcas mājā ar dakstiņu jumtu un krāšņu dārzu, kuram cauri tecēja Alekšupīte.
Aizraušanās ar fotogrāfiju iesākās vidusskolā, kad iestājos A.Zihmaņa vadītajā Kuldīgas foto studijā. 1971. gadā pārceļos uz dzīvi Ventspilī un sastopos ar jūru. Pašreiz fotogrāfeju ar Canon EOS 500 N fotoaparātu un izmantoju Canon 28-80 un Cosina 28-210 mm objektīvus. Man ir svarīgi fotografēšanas procesā iedziļināties objektā, kas manī rada emocionālu rezonansi. Fotogrāfija ir maza daļiņa no veselā, kas skatītājā rosina iztēli un izraisa emocijas.
Pēc izglītības esmu ekonomiste un psihologs. Esmu ieguvusi maģistra grādu psiholoģijas sociālajā zinātnē ar specializāciju daiļrades psiholoģija. Pēc diploma apmācībā esmu apguvusi grupu vadīšanas metodoloģiju, pasaku terapijas, mākslas terapijas, fototerapijas metodes un esmu pabeigusi programmu psihoterapija un konsultēšana. Pašreiz strādāju Valsts probācijas dienestā un man ir psihologa privātprakse, kurā bieži pielietoju dažādas mākslas terapijas metodes grupu terapijā un individuālā konsultēšanā. Brīvajā laikā man visvairāk patīk zīmēt, lasīt un adīt.