1. Tehniskais aspekts. Pārzini savu kameru un tās tehniskās iespējas. Tas atvieglos tavu darbu.

2. Gaisma. Mājas apstākļos izmanto dabisko apgaismojumu, kas ēdienam piešķirs dabisku izskatu. Izmanto gaismu no loga ziemeļu pusē, lai uz ēdienu nekristu tiešie saules stari. Ja aizklāsi logu ar baltu audumu, gaisma būtu mīkstāka un izkliedētāka. Nekad neizmanto iebūvēto zibspuldzi – tā rada asas ēnas un liek ēdienam izskatīties neglītam un plakanam. Tomēr, ja nelieto zibspuldzi, var parādīties problēma ar garām ekspozīcijām tumšākā apgaismojumā, tāpēc labāk izmanto statīvu.

3. Novietojums un kompozīcija. Atceries, ka ēdienam jābūt fokusā, jo tas ir galvenais fotogrāfijā. Nebaidies no tuvplāniem. Jo tuvāk to nofotografēsi, jo vairāk tiks izcelts produkts un tā detaļas.

Atsūtīja arī man patestēt šo pavisam konceptuāli jauno izstrādājumu - Sony Cyber-shot™ DSC-QX10, kas pamatā domāts mobilajiem telefoniem kā papildus aksesuārs vai palīgs fotografēšanai. Pirmā iepazīšanās un iespaidi tika aprakstīti iepriekš. Visticamāk arī internetā lasīti jau daudzi testi un apskati. Bet ja godīgi, tad visi tādi virspusēji, kas atreferē jau tehniskajā specifikācijā iegūto informāciju – aptuveni tas, ko jau iepriekš sarakstīju. Bet kad saņem testēšanai uz ilgāku laiku, tad jau sāc pamanīt nepilnības. Iespējams pirmā eiforija jau pāri un sāku domāt par praktiskām lietām kas vajadzīgs un kas ne.

Ar vien biežāk pēdējā laikā nākas saskarties ar to, ka parādās ļoti daudz jauni fotogrāfi, kas savas zinības guvuši kādu gadu vai divus, izglītojoties interneta foto portālos, kur it kā vērtē fotogrāfijas. Bet kas tās fotogrāfijas vērtē un kritizē? Jā, pareizi, tieši tādi paši jaunie fotogrāfi. Šādi viņi savā starpā izglītojas, gūst pieredzi un iespējams kāds izlasa arī pa kādai gudrai grāmatai vai rakstam interneta portālos. Fotogrāfija mainās, attīstās un tā nav tas pats kas gleznošana, kur reizēm daudzi grib vilkt paralēles. Ja gleznošana ir vienkārši zīmēšana, tad fotogrāfijas jēdzienā jau ir ietverta pati būtība – zīmēšana ar gaismu. Tātad kopējais ir tikai zīmēšana. Protams, var kombinēt šīs lietas, veidot jaunas (datormontāžas, 3d, kolāžas utt.) un visādi citādi variēt, lai iegūtu vizuāli baudāmu rezultātu, kas ieinteresētu skatītāju. Skatītājam "parastajam" ir pilnīgi vienalga vai bildē ir taisns horizonts, vai nogriezta locītava kādā nepareizā vietā. Bildei jābūt harmoniskai un cik novērots, tad visaugstāk tiek vērtēta oriģinalitāte. Vai jūs mūsdienās variet izcelties ar perfekti uzgleznotu gleznu, kā gleznoja pāris gadsimtus atpakaļ? Vai jūs varat izcelties ar melnbaltām dabas fotogrāfijām, kādas fotografēja vairāki simti fotogrāfu gadsimtu atpakaļ? Iespējams, ka ir izņēmumi, bet tādus būs ļoti grūti atrast. Tādēļ daudzi fotogrāfi mūsdienās zina visas šīs standarta klišejiskās lietas un mēģina radīt kaut ko jaunu, neredzētu un tādā veidā kaut nedaudz pārsteigt skatītāju. Šoreiz gribējās vairāk pievērsties standarta jauno fotogrāfu uztverei par labu fotogrāfiju, nevis tēmai par harmonisku foto un oriģinalitāti, jo tas ir ļoti strīdīgs jautājums un lielākā daļa jau uzskata, ka viss ir uzzīmēts un uzfotografēts – tagad tiek radīti tikai atvasinājumi jau esošiem radītajiem darbiem.

Pēdējā laikā Sony tehnikas prezentācijas Rīgā ir visai iespaidīgas un pat noderīgas tiem, kas interesējas par foto. Izskatās, ka Sony mērķi, iespraukties foto lauciņā, ir visai nopietni. Piemēram, iepriekšējā prezentācijā tika gūtas daudzas jaunas atziņas un praktiski varēja iepazīties ar NEX-7. Šoreiz prezentācija mazāk bija paredzēta fotogrāfiem un attiecīgi nevarēja vairs satikt kolēģus, jo pamatā akcents tika likts uz jaunajiem Xperia Z Ultra un Z1 mobilajiem telefoniem. Sony pārstāvji arī atzina, ka "ziepju trauku", jeb kompaktkameru ēra praktiski ir beigusies un palēnām sabiedrība sadalās divās daļās – vieni ar augstām fototehnikas prasībām un otri, kam pilnīgi pietiek ar mobilā telefona foto kvalitāti, jo var publicēt Instagram, Facebook un kvalitāte ir ok. Tiesa pie trūkumiem atzīmējuši to, ka tumšākos apstākļos ir palielināts trokšņa līmenis un švakāka kvalitāte. To Sony ir sapratuši un pamazām pārorientēsies, piedāvājot mobilos telefonus ar labiem fotoaparātiem un labas fotokameras prasīgākiem fotogrāfiem. Iespējams pēc gadiem arī te būs vairāk jāraksta par mobilajiem telefoniem kā to, piemēram, izdarīja lielākais foto portāls dpreview.com.

Fotogrāfiem ir ļoti svarīgi parādīt savu darbu kvalitāti un tā kā mūsdienās uz papīra reti kurš ātrāda savus darbus, tad rūpīgi jāizvēlas interneta vietnes, kur šos attēlus izvietot. Sociālo tīklu primārais mērķis ir piedāvāt komunikācijas vidi cilvēkiem un katram atrādīt savas mobilogrāfijas, kuras var apskatīt tik pat ātri lielos daudzumos. Problēma rodas meklējot kompromisu, jo kvalitatīvāks attēls aizņem lielāku vietu un attiecīgi lēnāk ielādējas no interneta, kā arī noslogo lēnākus datorus. Tādēļ Facebook mazo bilžu attēlošanai izmanto lielu kompresijas pakāpi, kas būtiski bojā fotoattēlu kvalitāti. Ja ielādējam vidēja izmēra attēlu, tad arī tas neveiksmīgi tiek samazināts vai pat palielināts, kas ir pilnīgi nesaprotama lieta. Draugiem.lv sākumā arī lika milzīgu kompresiju un vēl savu logotipu. Vēlāk jau bez logotipa un bez pārkompresēšanas, bet tagad jau ļauj ielādēt bildes bez pārkompresēšanas pat līdz kādiem 980 pix pa garāko malu horizontālai bildei.

Kaut kā aizdomājos par to, ka mūsdienās māksla ir tā kā nedaudz degradējusies (tīri mans viedoklis). Ja kādreiz māksla un komercija bija viens un tas pats, tad tagad tie ir sadalīti virzieni. Kādreiz amatniekam pasūtīja darbu un viņš radīja to pēc iespējas labāk, lai nākošais klients maksātu vairāk. Piemēram, gleznotājam palūdza uzgleznot kaut ko konkrētu vai izkrāsot baznīcu/pili, bet skulptoram pasūtīja parka/dārza/kapu vai tamlīdzīgas skulptūras. Visus šos amatnieku darbus mēs apbrīnojam vēl šodien, jo tie bija kvalitatīvi izpildīti un pie dažiem tika strādāts pat vairākus gadus. Vai mūsdienās kāds pie viena mākslas darba strādā gadiem? Šaubos. Vai šobrīd māksliniekiem pasūta konkrētas lietas ko izveidot? Jā, iespējams pieminekļu skulptoriem vēl ir šādi pasūtījumi, bet pārējiem ļoti reti, jo tā vairs neskaitās māksla – tā būs komercija mūsdienu izpratnē. Tātad komercija daļēji ir degradējusi mākslu, jo visiem vajag pēc iespējas lētāk un lēti noteikti nebūs darbs vairāku gadu garumā.