Daudzi vēl pat mūsdienu attīstīto tehnoloģiju apstākļos ir pārliecināti, ka ar filmu var iegūt daudz labākus rezultātus nekā ar digitālo fotoaparātu. Lai ieviestu skaidrību šajā situācijā, tad apkopojām pieejamo informāciju un saprotamā veidā centīsimies to sniegt gan amatieriem, gan profesionāļiem, kas visbiežāk arī maldina amatierfotogrāfus, paši nezinot reālo situāciju.
Svarīga nozīme fotogrāfiju kvalitātē ir gaismas jutīgā materiāla lielums - tātad analogo fotoaparātu gadījumā tas ir filmiņu lielums un digitālo fotoaparātu rezultātā tas ir digitālā sensora (matricas lielums). Zinot fiziskos izmērus jūs aptuveni varēsiet novērtēt iegūstamā attēla kvalitāti - jo lielāks, jo teorētiski vajadzētu kvalitātei sanākt labākai. Bet ja izmēri ir vienādi? Vispopulārākais formāts ir 35mm standarts, tādēļ te sākas maldus ceļi, jo tiek salīdzināta attēlu kvalitāte 35mm filmiņai ar kropotās (samazināta izmēra, jeb apcirstās) matricas attēlu kvalitāti. Bet ja arī šie izmēri ir vienādi, tad tomēr rodas jautājums par attēlu kvalitāti. Viens no svarīgākajiem faktoriem, ko parasti izsaka profesionālie fotogrāfi, ir tas, ka filmiņai esot lielāks dinamiskais diapazons (Dynamic Range - DR). To parasti mēra stopos kā attiecību starp gaišāko un tumšāku vietu attēlā - kad parādās detaļas izgaismotajās vietās un kad beidzas detaļas tumšajās vietās. Lai saprastu atšķirības starp filmu un digitālo fotoaparātu sniegumu, paņēmām datus no Canon mājas lapas:
| Melnbaltā negatīvu filma | 10-11 f-stopi vai DD attiecība aptuveni 1000:1 - 2000:1 |
| Krāsu slaidu filma | 6-7 f-stopi vai DD attiecība 100:1 |
| Digitālie spoguļaparāti 2008 | 8-10 f-stopi vai DD attiecība aptuveni 250:1 - 1000:1 |
| Saulainā dienā | reāli ir 12-15 f-stopi vai DD attiecība 5000:1 - 50000:1 (atkarībā cik liels ir noēnojums) |
| Telpās ar skatu uz saulainu dienu aiz loga | vismaz 17 f-stopi vai DD attiecība vairāk nekā 100000:1 |
Tātad reālā situācija ir tāda, ka dabā dinamiskais diapazons (DD) ir plašāks nekā to var uztvert fotoaparāti, bet fotoaparāti var nofotografēt plašāku DD nekā printeri to var izdrukāt. Tāpat mēs redzam, ka šogad vēl digitālie spoguļfotoaparāti pavisam nedaudz atpaliek no melnbalto negatīvu filmu dinamiskā diapazona, toties būtiski apsteidz krāsu slaidu filmas. Ja nepieciešamas melnbaltas fotogrāfijas ar lielu dinamisko diapazonu, tad visticamāk labāk būtu izvēlēties filmiņu vai arī lietot digitālos fotoaparātus HDR tehnoloģiskajā procesā. Vairāk par dinamisko diapazonu var palasīt šajā rakstā: clarkvision.com
Bet iepazīties ar konkrētiem fotoattēliem, kas sanāk no filmiņas un pilnā kadra digitālā fotoaparāta var šajā mājas lapā: prophotolife.com/digital-vs-film-quality
Viennozīmīgi ir skaidrs, ka detaļas vairāk var iegūt ar digitālo fotoaparātu, bet ja patīk graudainība tad labāk izvēlēties filmiņu vai arī vēlāk ar Photoshop pašam jāpievieno mākslīgais grauds. Cerams, viss bija samērā saprotami un turpmāk netiksiet maldināti šajā visai kutelīgā jautājumā.
| < Iepriekš | Nākošais > |
|---|
